Lueta Rancova. Foto no personīgā arhīva.

Pieredzē par studijām Latvijas Universitātes Jēkabpils filiālē dalās studiju programmas "Sākumizglītības skolotājs" 4. kursa studente un kursa vecākā Lueta Rancova intervijā Jēkabpils filiāles vadītājai Dainai Spuriņai.

Ceļš uz LU Jēkabpils filiāli

Studijas LU Jēkabpils filiālē izvēlējos tādēļ, ka augstskola atrodas pilsētā, kurā dzīvoju. Braukšana uz kādu citu augstskolu vai filiāli būtu diezgan apgrūtinoša, jo, uzsākot studēt, mans bērniņš bija vēl pavisam maziņš, un atstāt viņu kādam uz visu dienu es negribēju.

Vai uzsākt studijas bija viegli?

Es biju mazliet nobijusies, jo šķita, ka atsākt mācības pēc 15 gadiem nav īpaši viegli. Bija satraukums par to, kas būs, kā būs …  Kādi būs kursa biedri, kādi lektori? Kā tas ir būt lekcijā, ko tas vispār nozīmē? Pirmo lekciju atceros ļoti labi, atceros, ka sēžot auditorijā un domājot par lietām, ko jautā lektore, man likās, ka galvā kaut kas kustas. Man ļoti patika studijas jau no paša sākuma. To es atceros un zinu noteikti.

Ko Jums nozīmē studēt, un kāds ir studiju pienesums tagad un nākotnē?

Laikam, jāsāk ar to, ka darba pieredze daļēji bija tas iemesls, kādēļ sāku studēt. Pirms studiju uzsākšanas, strādāju pirmsskolā, un grupiņā, kurā strādāju kā skolotāja palīgs, bija kolosālas skolotājas. Darbā bija ļoti labs mikroklimats, kas radīja iespaidu par to, ka būt par skolotāju ir interesanti, jautri un aizraujoši.

Uzsākot studēt, sekoja darba piedāvājums strādāt sākumskolā. Tā kā meklēju darbu ārpus pilsētas, klasē ar nelielu skolēnu skaitu, tam arī piekritu un nenožēloju, jo bija pieredze studējot – realitāte, ja tā var teikt – jaunās zināšanas tūlīt varēja pielietot un neaizmirst apgūto. Toreiz gan domāju par to, vai man izdosies būt par skolotāju skolā, vai nē, jo, uzsākot studijas, biju domājusi par darbu pirmsskolā. Taču šobrīd jau esmu “augusi”, strādāju pilsētas skolā, klasē ar lielu izglītojamo skaitu un vairs nedomāju par to, vai man izdosies, vai nē. Vienkārši daru, ko esmu iemācījusies un turpinu mācīties visu laiku – gan studējot, gan gūstot arvien lielāku pieredzi darbā.

Nākotnes plāni? Par nākotni domāt īpaši neaizraujos, jo šobrīd svarīga ir tagadne! Bakalaura darbs priekšā! Kad tas būs izdarīts, tad varēs domāt arī par nākotnes plāniem.

Emocionālais un pozitīvais studiju laikā?

Pirmais pozitīvais, kas man ienāk prātā ir mūsu kurss. 1. kursā mēs bijām daudz, laikam 23 studentes. Jau pirmā kursa laikā mēs visas sadraudzējāmies. Mums ir ļoti draudzīgas attiecības, un mēs cenšamies viena otru atbalstīt it visā. Mums ir pat izveidojušās sava kursa tradīcijas, ja tā to var nosaukt, – meitenes mājās sagatavo kaut ko garšīgu, un sestdienās, kad beidzot ir klātienes lekcijas, starpbrīžos mums ir kopīga mielošanās ar gardumiem. Neizpaliek arī sarunas par un ap studijām, darbu un vispār dzīvi… Tie ir tie foršie mirkļi, kurus vienmēr gaidi, aizejot uz LU Jēkabpils filiāli. Arī vide, kurā studējam ir pilnīgi noteikti pozitīva. Vienmēr jūtos gaidīta! Par to personīgs paldies filiāles direktorei un metodiķēm.

Varbūt ir kādi interesanti ar studijām filiālē saistīti notikumi?

Jā, kā jau iepriekš minēju, mums ir lielisks kurss un domāju, ka arī ar mums nav garlaicīgi. Bet interesantie notikumi varētu būt arī tie pārpratumu mirkļi. Piemēram, pirmajā vai otrajā kursā līdz mums bija atklīduši stāsti par kādu lektori, un tad, kad sākās šī lekcija, pirmo reizi mūsu kursā bija pilnīgs klusums, jo mēs nezinājām, kas tagad mūs sagaida… Galu galā izrādījās, ka lektore nav ne briesmīga, ne nesaprotoša, vienkārši viņai patīk strādīgi studenti – nu gluži kā mēs (smejas). Un viss šis studiju kurss nebija ne tuvu stāstītajam.

Šogad ļoti patika Sports un veselība, kurss pie A. K. Sipjaginas – piedzīvojumu aktivitātes. Lekcija ar pievienoto vērtību. Par šo lekciju posts ir meklējams LU Jēkabpils filiāles facebook lapā 09.10.2022.

Patiesībā ir grūti atcerēties kaut ko īpašu, jo katra klātienes lekcija šķiet īpaša. Ar “Covid ēras” sākumu mums ir ļoti daudz attālināto lekciju, tāpēc par tām pozitīvi īpašajām es saucu lekcijas, kuras notiek klātienē.

Kur smeļaties motivāciju studijām un dzīvespriekam?

Motivē docētāju degsme par savu profesiju – skolotājs. Motivē ne tik daudz hobiji kā bagātā pieredze.

Noslēdzot interviju, gribētu teikt, ka studiju laiks nav tas vienkāršākais dzīves posms, jo ir jāspēj rast laiks visam un uzreiz – gan studijām, gan darbam, gan ģimenei. Ne vienmēr tas sanāk!  Bet, lai motivētu sevi studēt un iet uz priekšu, gribētu teikt J. V. Gētes vārdiem “Ticēt sev ir maģija. Ja Tu vari panākt to, tad Tu vari panākt jebko.”

 

Dalīties