Akadēmiskais centrsBibliotēkas vēsture
Latvijas Universitātes Bibliotēkas pirmsākumi meklējami 1862. gadā, kad tika dibināts Rīgas Politehnikums un sākta bibliotēkas veidošana. Jau 1872. gadā tika izdots pirmais iespiestais bibliotēkas katalogs, bet 1881. gadā - tā papildinātais izdevums. 1896. gadā pēc Rīgas Politehnikuma pārveidošanas par Rīgas Politehnisko institūtu, tā rīcībā nonāca arī tehnikuma bibliotēka. 1911. gadā bibliotēkas krājumā bija 57 953 vienības. Pirmā Pasaules kara laikā Politehnisko institūtu kopā ar bibliotēku evakuēja uz Krieviju, bet reevakuēt izdevās tikai mazāko daļu grāmatu.
1919. gadā nodibinātās Latvijas Augstskolas (vēlāk Latvijas Universitātes) bibliotēka bija jāsāk veidot gandrīz no jauna. Universitātes Padome nolēma organizēt katrai fakultātei savu patstāvīgu bibliotēku un to veidošanu uzticēja mācību spēkiem. Piemēram, prof. Lejnieks organizēja Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes, bet doc. Blesse - Filoloģijas un filosofijas fakultātes bibliotēku. Nedaudz vēlāk izveidoja Centrālo bibliotēku, kuras pamatuzdevums bija novērst dublēšanos ārzemju periodikas pasūtīšanā un sastādīt visu fakultāšu bibliotēku kopkatalogu. Centrālās bibliotēkas pārzinis bija prof. Lejnieks. Līdz 1957.gadam Centrālā bibliotēka atradās Raiņa bulvārī 19, bet pēc tam tika pārcelta uz tagadējo mītni - Kalpaka bulvārī 4 (ēka celta 1874.g. pēc J.Baumaņa projekta).
No 1924. gada līdz 1940. gadam Bibliotēka saņēma visu Latvijā iespiesto grāmatu un rakstu brīveksemplārus, un krājums palielinājās. 1939./40. studiju gadā tās krājumu veidoja 340 000 vienības.
Otrā Pasaules kara laikā Bibliotēkas krājums cieta nedaudz. Lielākus zaudējumus nodarīja pēckara gados veiktā grāmatu krājuma cenzēšana, kā arī krājuma daļas nodošana jaunizveidotajām augstskolām. Piecdesmitajos gados Bibliotēkas krājumā esošā tehniskā un medicīnas literatūra tika nodota jaunizveidotā Rīgas Politehniskā institūta un Rīgas Medicīnas institūta bibliotēkām.
Latvijas PSR laikā Bibliotēkas krājuma veidošanā īpaša uzmanība tika veltīta mācību literatūras iegādei lielā skaitā (sevišķi sabiedriskās zinātnēs), un lielākā daļa jaunieguvumu bija krievu valodā.
1991.gadā LU Bibliotēka atsāka saņemt Latvijas obligāto bezmaksas eksemplāru. 1992. gadā tās krājumu veidoja vairāk nekā 2,1 milj. vienību. Turpmākajos gados notika intensīva novecojušās literatūras norakstīšana, tāpēc krājuma apjoms nedaudz samazinājās. 2006.gadā LU Bibliotēkas krājumā bija aptuveni 2 milj. informācijas resursu. Iespieddarbus papildināja audio un video ieraksti, digitālie materiāli, interneta resursi un pilna teksta datubāzes.
80-to gadu beigās LU Bibliotēkā tika uzsākta bibliotēkas procesu automatizācija. No 1992. gada līdz 2000. gadam tika izmantota informācijas sistēma ALISE (Advanced Library Information Service), ko izstrādāja LU Bibliotēkas speciālisti un ko ieviesa daudzās bibliotēkās Latvijā un Lietuvā. 90-to gadu beigās, kopā ar citām Latvijas akadēmiskajām bibliotēkām, Bibliotēka uzsāka darbu pie projekta "Vienotais Latvijas bibliotēku informācijas tīkls LATLIBNET" realizēšanas. Tā gaitā bibliotēka 2000. gadā pārtrauca izmantot informācijas sistēmu ALISE un uzsāka darbu informācijas sistēmā ALEPH 500 (Izraēla), kā rezultātā tika izveidota vienota Latvijas bibliotēku lasītāju datubāze un elektroniskais kopkatalogs.
2012. gada sākumā uzsākta LU Bibliotēkas Centrālās bibliotēkas ēkas renovācija, tā pabeigta 2013. gada janvārī. Ēkas prezentācija notika 2013. gada 28. janvārī. 2013. gada 27. septembrī renovētajā namā atklāta pirmā pētniecības bibliotēka Latvijā - LU Bibliotēka Kalpaka bulvārī.
Šodien lietotājiem tiek piedāvāta iespēja izmantot LU Bibliotēkas pakalpojumus visās nozaru bibliotēkās, kas izvietotas LU fakultāšu telpās un LU Bibliotēkā Kalpaka bulvārī. No 2006. gada Bibliotēkas lietotāji var veikt informācijas resursu elektronisko pasūtīšanu, pagarināšanu un rezervēšanu kopkatalogā.
Kopš 2017.gada oktobra Latvijas Universitātes Bibliotēkas direktore ir Mārīte Saviča.